dienasvidus
dienasvidus -us, v.
1.Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm. Dienvidus (1).
PiemēriViņam tikās meža klusums dienasvidū, kad dvēsele nāk pašam pretī saules starojumā..
- Viņam tikās meža klusums dienasvidū, kad dvēsele nāk pašam pretī saules starojumā..
- Dienasvidus bija līdzīgs īsai, nepilnīgai naktij, kad vīri un sievas uz brīdi iekrita siena gubā un aizmiga cieši, cieši.
- Dienasvidū saule cepina pamatīgi.
- Ap dienasvidu sasniedzu Rāznas ziemeļgalu.
2.Diendusa.
Piemēri..pēc pusdienām bērnu namā iestājas pilnīgs klusums: visi guļ dienasvidu.
- ..pēc pusdienām bērnu namā iestājas pilnīgs klusums: visi guļ dienasvidu.
- «Iesim skrieties,» milzis teica. - «..aiz krūmiem guļ dienasvidu mans jaunākais brālis, tas ies manā vietā.» [Atbildēja zēns.]
Avoti: 2. sējums