Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plikpauris
plikpauris -ra, v.
plikpaure -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Plikgalvis.
PiemēriVai viņai kāda daļa gar tādu vecu plikpauri Līču Mārtiņu..
2.v.; reti Galva, arī galvvidus, kam pilnīgi vai daļēji trūkst apmatojuma.
PiemēriPakāpeniski izveidojas plikpauris. Šī stabilā matu izkrišana var rasties pat agrā jaunībā. Plikgalvība jāārstē ilgstoši un pacietīgi ārsta uzraudzībā.
Avoti: 6-2. sējums