plikgalvis
plikgalvis -vja, v.
plikgalve -es, dsk. ģen. -vju, s.
Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu. Pleiķis (2).
PiemēriVecātēva mati vēl vienmēr biezi, kaut arī sirmi, bet šim [draugam] te tikai tāds vainadziņš gar ausīm palicis. Tas gan ir briesmīgi, kad jāstaigā apkārt plikgalvim.
Avoti: 6-2. sējums