noma
noma -as, s.
1.Tiesiskas attiecības, kas rodas, ja viena persona, organizācija u. tml. nodod citai (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu lietošanā (uz kādu laiku). Arī īre1.
PiemēriMantas noma.
- Mantas noma.
- Nomas līgums.
- Zigurds nomas punktā bija paņēmis telti un piepūšamos matračus..
- ..tēvs beidzot dabūjis nomā Jašas muižu.
2.Maksa par (kā, piemēram, mantas, zemes, telpu) lietošanu.
PiemēriViņam bij tapusi uzrādīta viltota kvīts par nomaksātu nomu..
- Viņam bij tapusi uzrādīta viltota kvīts par nomaksātu nomu..
Avoti: 5. sējums