Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
novācija
novācija -as, s.
1.Jauninājums, jaunums (piemēram, mākslā, zinātnē). Novitāte.
PiemēriĪsts mākslinieks vienmēr ir domātājs. Un, ja tā ir, tad formas novācija neslēpj briesmas, ka viņš varētu pārvērsties par ākstu..
2.neakt. Saistības izbeigšana pēc abu pušu vienošanās un tās aizstāšana ar jaunu saistību.
Avoti: 5. sējums