vilkakūla
vilkakūla -as, s.; parasti vsk.
Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
PiemēriStīvā vilkakūla.
- Stīvā vilkakūla.
- Stāvā vilkakūla.
- Upju ieleju nogāžu augstākās vietās, kur sausas un nabadzīgas velēnu podzolētās augsnes, aug tādas mazražīgas zāļu sugas kā vilkakūla..
- Arī starp graudzālēm, kas aug pļavu zelmenī, ir lopbarībai mazvērtīgi augi, piemēram, parastās ciņu smilgas, vilkakūla, aitu auzene..
Avoti: 8. sējums