Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nomurdēt
nomurdēt -murdu, -murdi, -murd, pag. -murdēju
1.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi, vienu reizi murdēt.
PiemēriKāja iešļuka dūņās, ka ūdens vien nomurdēja.
2.trans. Paklusu, neskaidri noteikt, pateikt. Nomurmināt.
PiemēriViņš apsēdās smagi un neveikli, nomurdēja caur zobiem: «Pie velna!»
Avoti: 5. sējums