guldziens
guldziens -a, v.
1.Īslaicīga vienreizēja skaņa → guldzēt1.
PiemēriViļņu guldzieni.
- Viļņu guldzieni.
- ..ūdens pār akmeņiem samtaini šalca un aicināja aizvien brīdi apstāties un noklausīties dziedošos guldzienos.
- ..[jūras] sudrabskanīgie ūdeņu guldzieni.. nav izvilināmi pat no vissmalkākā instrumenta stīgām.
- ..sarkanā augļu sula īsiem guldzieniem lija glāzēs..
1.1.Malks, ko skaļi norij.
PiemēriViņš pielēja paprāvu slīpēta stikla glāzīti, vienā guldzienā izdzēra sausu..
- Viņš pielēja paprāvu slīpēta stikla glāzīti, vienā guldzienā izdzēra sausu..
- Viņa iesmēla ūdeni un atnesa zirgam. Tas dzēra lieliem guldzieniem..
2.Īslaicīga vienreizēja skaņa → guldzēt2.
PiemēriKatrs dīvajietis zināja Preimaņa trejus smieklus. Lielie sākās spēji.. Pašu pirmo guldzienu tad parasti pavadīja spēcīgs pļaukas blieziens pa kaimiņa ceļgalu..
- Katrs dīvajietis zināja Preimaņa trejus smieklus. Lielie sākās spēji.. Pašu pirmo guldzienu tad parasti pavadīja spēcīgs pļaukas blieziens pa kaimiņa ceļgalu..
- Viņš smējās, galvu atpakaļ atgāzis, lieliem guldzieniem, it kā ūdeni rīdams.
Avoti: 3. sējums