nesaprašanās
nesaprašanās ģen. -ās, akuz. -os, instr. -os, s.; parasti vsk.
Stāvoklis, kad nav vienprātības, savstarpējas izpratnes.
Piemēri..visi trīs labu noskaņu un labu cerību pārņemti.. turpina ceļu. Pirmā šķelšanās, pirmā nesaprašanās rodas, kad sāk prātot, pa kuru ceļu jānogriežas uz Jaunpiebalgu.
Avoti: 5. sējums