plandēt
plandēt parasti 3. pers., pland, pag. plandēja; intrans.
1.Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.). Plandīt (2).
PiemēriAizkari pland vējā.
1.1.Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
PiemēriTauriņš pland.
1.2.Būt kustīgam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu, gaismas avotu).
PiemēriLiesmas pland.
1.3.pārn. Plesties kam pāri (par, parasti mākoņainām, debesim).
PiemēriPelēkas debesis kā piemirkuši maisi pland zemu pār māju jumtiem..
Avoti: 6-2. sējums