nosodīties
nosodīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Īsu brīdi sodīties un pabeigt sodīties.
PiemēriIerodas pārzinis... «Neko bez manis neprot!» viņš nosodās..
- Ierodas pārzinis... «Neko bez manis neprot!» viņš nosodās..
- «Dispečers? Pirmīt aizgāja uz mājām. Nosodījās, ka viņu nez kas tur aizvainojis.»
2.Savienojumā «nevarēt nosodīties»: nevarēt beigt sodīties.
PiemēriNevarēt vien nosodīties par savām kļūdām.
- Nevarēt vien nosodīties par savām kļūdām.
Avoti: 5. sējums