nosvilpties
nosvilpties -svilpjos, -svilpies, -svilpjas, pag. -svilpos; refl.
Īsu brīdi, vienu reizi svilpt: nosvilpt1.
PiemēriZiemelis apstājas, iebāž pirkstus mutē un nosvilpjas.
- Ziemelis apstājas, iebāž pirkstus mutē un nosvilpjas.
- Strazds, nometies uz vecas liepas zara, žēli nosvilpās..
- Vilciens nosvilpās un sāka kustēties.
Avoti: 5. sējums