vienvārdīgs
vienvārdīgs -ais; s. -a, -ā
vienvārdīgi apst.
1.Tāds, kas sastāv no viena vārda. Vienvārda.
PiemēriVienvārdīga atbilde.
- Vienvārdīga atbilde.
2.Tāds, kas satur maz vārdu, frāžu.
PiemēriApbrīnojami Vienvārdīga ir lielo cilvēku saruna, viņi pasaka vienu teikumu un tad ilgi klusē bez atbildes. Uldis gan nenociestos, pateiktu tūlīt, kas jau nu sakāms.
- Apbrīnojami Vienvārdīga ir lielo cilvēku saruna, viņi pasaka vienu teikumu un tad ilgi klusē bez atbildes. Uldis gan nenociestos, pateiktu tūlīt, kas jau nu sakāms.
- «Vai tev gadījusies grāmata par baznīcas koriem?» savu vienvārdīgo skarbumu mīkstinādama, bilst Olga.
Avoti: 8. sējums