pastumt
pastumt -stumju, -stum, -stumj, pag. -stūmu; trans.
1.Stumjot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Stumt nelielu attālumu.
PiemēriPastumt krēslu malā.
- Pastumt krēslu malā.
- Pastumt glāzi tuvāk viesim.
- Pastumt cepuri uz vienas auss.
- Pastumt galdu.
- Ar elkoni pastūmusi burtnīcas sānis, Dina noliek cienastu Arnim priekšā..
- Saimniece palūkojās istabā. Pastūma vanniņu tālāk no loga.
- Āboltiņu māmuļa kā atvainodamās man pastumj pankūku bļodu priekšā..
- Antons Vējš pēkšņi ar visu spēku pastūma lielo koka gabalu un atlaida vaļā savas dzelžainās rokas.
- pārn. ..lietus ir mitējies. Uzradies neliels vējelis, kam izdevies mazliet pastumt mākoņu blāķi uz priekšu..
1.1.Stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
PiemēriIlga nometa mēteli uz krēsla, vienkārši un draudzīgi pastūma Didzi nost no plīts.
- Ilga nometa mēteli uz krēsla, vienkārši un draudzīgi pastūma Didzi nost no plīts.
- «Krist, beidz kūdīt!» Mārtiņš pienāca mums klāt un nedaudz pastūma Kristapu sāņus.
- Ar strauju kustību Harijs pastūma sānis pārējos zēnus un metās Sīpolam pakaļ.
2.Stumjot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriZuze atglauž no pieres sirmo, rasā savilgušo matu šķipsnu, pastumj zem lakata.
- Zuze atglauž no pieres sirmo, rasā savilgušo matu šķipsnu, pastumj zem lakata.
- ..buldozers pastumj zem gaisā paceltā cauruļvada posma zemes spilvenu.
3.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) stumt.
Piemēri«Te ķerras un lāpstas,» Klūdziņš parādīja. «Tikai neberiet pārāk pilnas, citādi nevarēsiet pastumt.»
- «Te ķerras un lāpstas,» Klūdziņš parādīja. «Tikai neberiet pārāk pilnas, citādi nevarēsiet pastumt.»
Avoti: 6-1. sējums