pastumt
pastumt -stumju, -stum, -stumj, pag. -stūmu; trans.
1.Stumjot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Stumt nelielu attālumu.
PiemēriPastumt krēslu malā.
1.1.Stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
PiemēriIlga nometa mēteli uz krēsla, vienkārši un draudzīgi pastūma Didzi nost no plīts.
2.Stumjot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriZuze atglauž no pieres sirmo, rasā savilgušo matu šķipsnu, pastumj zem lakata.
3.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) stumt.
Piemēri«Te ķerras un lāpstas,» Klūdziņš parādīja. «Tikai neberiet pārāk pilnas, citādi nevarēsiet pastumt.»
Avoti: 6-1. sējums