Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kombinēt
kombinēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Veidot noteiktā veselumā (no atsevišķām sastāvdaļām).
PiemēriMūsdienās ļoti reti lieto dzintaru vien, parasti to kombinē kopā ar metālu.
1.1.Novietot (ko) noteiktā kārtībā, secībā.
PiemēriKombinēt sekcijas mēbeles.
1.2.Saistīt, apvienot (ko).
PiemēriPākšaugu vērtību un sagremošanu var uzlabot, tos ēdienos kombinējot ar skābiem piena produktiem, piemēram, kefīru.
2.Veidot kombināciju (2).
PiemēriKristīne iemācījās kombinēt, kā [saimniekojot] savilkt galus kopā, iemācījās aizņemties,.. iegaumēt praktiskus padomus un uzzināt, kur ko var lētāk nopirkt..
2.1.Plānot, organizēt noteiktā kārtībā (piemēram, darbu).
PiemēriTraktors dod iespēju lauku darbus kombinēt (vienā gājienā darbināt vairākus rīkus un mašīnas)..
3.Veidot kombināciju (4).
Avoti: 4. sējums