kombinēts
kombinēts -ais; s. -a, -ā
kombinēti apst.
1.Divd. → kombinēt.
2.Tāds, ko veido dažādas sastāvdaļas (par vielām).
PiemēriKombinētie tauki.
2.1.Par priekšmetiem.
PiemēriKombinētie ķīļi.
3.Tāds, kas veic vairākas darbības, uzdevumus (piemēram, par ierīcēm, mašīnām).
PiemēriKombinēts siena ārdītājs.
Stabili vārdu savienojumiKombinētā štance.
3.1.Tāds, ko izmanto dažādiem nolūkiem (piemēram, par priekšmetiem).
PiemēriAr lielu interesi apskatījām kombinētās mēbeles. Tā, piemēram, nelielu galdiņu var pārvērst par lielu galdu, krēslu par gultu, iespējamas visdažādākās kombinācijas.
3.2.Tāds, ko veic ar vairākiem dažādiem paņēmieniem (parasti par darbību, procesu).
PiemēriKombinētais potējums lauks.
Avoti: 4. sējums