birze2
birze [bìrze] -es
birzs [bìrzs] birzs, dsk. ģen. biržu, s.
1.Tīruma josla, ko sējējs apsēj vienā gājienā (sējmašīna — vienā braucienā).
PiemēriNosēt taisnu birzi.
1.1.Šādas joslas iezīmējums.
PiemēriViņš [saimnieks] velk birzis ar kāju un sviež sēklu kā steigdamies..
Avoti: 2. sējums