birze2
birze [bìrze] -es
birzs [bìrzs] birzs, dsk. ģen. biržu, s.
1.Tīruma josla, ko sējējs apsēj vienā gājienā (sējmašīna – vienā braucienā).
PiemēriNosēt taisnu birzi.
- Nosēt taisnu birzi.
- Birzes platumu palielinot, vai nu samazināms sējēja soļa garums, vai palielināms rokā ieņemamās sēklas daudzums.
- Lai sējums iznāktu vienmērīgāks, jāsēj šaurās birzēs.
1.1.Šādas joslas iezīmējums.
PiemēriViņš [saimnieks] velk birzis ar kāju un sviež sēklu kā steigdamies..
- Viņš [saimnieks] velk birzis ar kāju un sviež sēklu kā steigdamies..
- Māte: Ja nu tev tās linsēklas tāpat skrēja birzei pāri kā man tas pavediens adatas acij garām, tad jau palīga gan vajadzēja.
Avoti: 2. sējums