Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šņakstiens
šņakstiens -a, v.
Īslaicīgs vienreizējs troksnis → šņakstēt.
PiemēriVienroces ar vieglajiem kārkla kātiem sacenzdamās cirta savus divus šņakstienus, kūlīši vēlās gludi un taisniem resgaļiem..
Avoti: 7-2. sējums