šņakstēt
šņakstēt parasti 3. pers., šņakst, pag. šņakstēja; intrans.
1.Radīt īslaicīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriŠķēres šņakst.
1.1.Radīt paskarbu troksni, ēdot (parasti ko cietu, arī sulīgu). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriEda tā, ka likās, ēšana būtu vienīgā interese un uzdevums: steidzīgi, šņakstoši, rijīgi, izbadējuši, izsalkuši.
Avoti: 7-2. sējums