noliegums
noliegums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → noliegt1.
PiemēriDzīves noliegums.
- Dzīves noliegums.
- filoz. Nolieguma nolieguma likums.
- Šais šaubās un meklējumos izkristalizējas Jāzepa atziņas, ēģiptiešu pasīvās samierināšanās filozofijas noliegums.
- . dzejolī gan ar pretējā noliegumu, gan ar vēlamā tiešu apliecinājumu autors.. pārliecinoši pasaka, ka ir tikai viena īsta mīlestība..
2.Paveikta darbība, rezultāts → noliegt2. Aizliegums.
PiemēriIevērot medību noliegumu.
- Ievērot medību noliegumu.
3.val. Kā neeksistēšanas, arī nepatiesuma izpausme, ar valodas vienību, konstrukciju.
PiemēriNolieguma ģenitīvs.
- Nolieguma ģenitīvs.
- Nolieguma teikums.
Avoti: 5. sējums