žadzināt
žadzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.
1.parasti 3. pers. Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par žagatām).
PiemēriNo agra rīta žagatas jau sēdēja uz kūts jumta, žadzināja un gaidīja atkritumus no cūku iekšām.
- No agra rīta žagatas jau sēdēja uz kūts jumta, žadzināja un gaidīja atkritumus no cūku iekšām.
- Alksnājā žadzināja žagata, droši vien pamanījusi kaut ko neparastu..
- ..labi zināmas žagatas paražas: tas ir ļoti tramīgs putns. Pamanījis mežā zvēru vai cilvēku, tas tūlīt pat sāk žadzināt.
2.sar. Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Arī baumot.
PiemēriCauru dienu tās [kartupeļu racējas] žadzināja neapnikušas un pieskandināja pilnas ausis Gundegai, kas rušinājās šepat blakus vagā.
- Cauru dienu tās [kartupeļu racējas] žadzināja neapnikušas un pieskandināja pilnas ausis Gundegai, kas rušinājās šepat blakus vagā.
- Lauma: Kafijas tantiņas manā izpratnē ir nevis tās, kas dzer kafiju, bet tās, kas salasās ap kafijas galdu, lai kā žagatas žadzinātu par kaimiņiem.
2.1.trans.
Piemēri«Tik un tā [zēnu] noķers! Noķers! Noķers! Un aizsūtīs atpakaļ [pie tēva].» Tās divas [meitenes] žadzināja..
- «Tik un tā [zēnu] noķers! Noķers! Noķers! Un aizsūtīs atpakaļ [pie tēva].» Tās divas [meitenes] žadzināja..
Avoti: 8. sējums