Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kļava
kļava -as, s.
1.Koks vai krūms ar pretējām vienkāršām vai saliktām lapām un divdzimumu vai viendzimuma ziediem.
PiemēriParastā kļava.
  • Parastā kļava.
  • Kalnu kļava.
  • Sarkanā kļava.
  • Istabas kļava.
  • Kļavas lapas rudenī ir spilgti dzeltenas un iesarkanas, tāpēc tā mūsu lapu koku mežiem, piemēram, Siguldā vai Koknesē, rudeņos piešķir īpatnēju krāšņumu.
  • Platlapu kokiem - ozolam, liepai, kļavai, osim, vīksnai un gobai - ir lielas lapas, kas iztvaiko daudz ūdens.
  • «Tu paraugies uz kļavām - cik lielmanīgi viņas izrobo savas lapas, izgriež asiem stūriem, lai atšķirtos no pārējiem kokiem...»
2.dsk.; bot. Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar pretējām lapām un ziediem ķekaros vai skarveida ziedkopās.
Avoti: 4. sējums