tornītis
tornītis -ša, v.
1.Dem. → tornis.
2.Krustziežu dzimtas zilgans lakstaugs ar nezarotu stublāju, vienkāršām veselāki lapām, bāli dzelteniem ziediem.
PiemēriKailais tornītis.
- Kailais tornītis.
- Krūmājos un skrajos mežos sastop tornīšus.., ļoti slaidu augu ar stumbram cieši piegulošiem pāksteņiem.
Avoti: 7-2. sējums