Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atelpa
atelpa -as, s.; parasti vsk.
1.Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā darbā).
PiemēriĪss atelpas brīdis.
  • Īss atelpas brīdis.
  • Dot atelpu.
  • Zvejnieki sēž siltā pajumtē, lāpa tīklus un vadus un pētī meteoroloģiskā biroja biļetenus: vai nesola laika maiņu? Tas ir piespiests pārtraukums viņu grūtajā jūras darbā, īsa atelpa..
  • Ina: Man iestājusies maza atelpa. Viens darbs ir pabeigts, un otrs vēl lāgā nav sākts.
  • Vīri zvejo tūkstošiem jūdžu tālu un mēnešiem bez atelpas cīnās ar okeāna vētrām.
  • pārn. Ziemelis bez atelpas pūta jau trešo diennakti.
Stabili vārdu savienojumiBez atelpas.
1.1.Atpūšanās, vienmērīgas elpošanas atgūšana (pēc fiziskas piepūles).
PiemēriVeidenbaums.. pacēla roku pie mutes; smiekla vietā tikko nepaspruka kāss. Atelpai pēc tam bija vajadzīgs garāks brīdis.
  • Veidenbaums.. pacēla roku pie mutes; smiekla vietā tikko nepaspruka kāss. Atelpai pēc tam bija vajadzīgs garāks brīdis.
Avoti: 1. sējums