Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atelpot
atelpot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Mazliet atpūsties (pēc fiziskas piepūles), atgūt elpu. Mazliet atpūsties (pēc spraiga darba).
PiemēriPēc divām stundām tikai lielums ir paveikts un es varu atsēsties uz groda malas un atelpot.
  • Pēc divām stundām tikai lielums ir paveikts un es varu atsēsties uz groda malas un atelpot.
  • Gāja jau grūti, neizsakāmi grūti... trīs četras reizes [kokā kāpējai] vajadzēja iekosties priedes mizā, apstāties, pagaidīt, atelpot, līdz tika pie nolīkušā apakšējā zara..
1.1.pārn. Izjust atvieglojumu, mieru (piemēram, pēc garīga sasprindzinājuma). Uzelpot.
PiemēriDokumentus saņēmuši, jaunie virsnieki devās atkal pa trepēm lejā, kur, saulē izgājuši, atelpoja, kļuva vaļīgi, smējās..
  • Dokumentus saņēmuši, jaunie virsnieki devās atkal pa trepēm lejā, kur, saulē izgājuši, atelpoja, kļuva vaļīgi, smējās..
  • Kad niknais fašisma trums Būs izgriezts ar asu nazi, Būs atkal pašiem mājas mums Un atelpos lieli un mazi.
2.reti Dziļi ievilkt elpu.
PiemēriMadara atelpoja, it kā smagu nastu kalnā nesusi.
  • Madara atelpoja, it kā smagu nastu kalnā nesusi.
Avoti: 1. sējums