atelpa
atelpa -as, s.; parasti vsk.
1.Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā darbā).
PiemēriĪss atelpas brīdis.
Stabili vārdu savienojumiBez atelpas.
1.1.Atpūšanās, vienmērīgas elpošanas atgūšana (pēc fiziskas piepūles).
PiemēriVeidenbaums.. pacēla roku pie mutes; smiekla vietā tikko nepaspruka kāss. Atelpai pēc tam bija vajadzīgs garāks brīdis.
Avoti: 1. sējums