Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
naba
naba -as, s.; anat.
Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
PiemēriNabas trūce.
  • Nabas trūce.
  • Nabas sepse.
  • Sāpes vēderā ar aptuveni vienādu lokalizāciju rajonā starp nabu un žults pūsli dažreiz jāattiecina uz žults pūsli, dažreiz uz divpadsmitpirkstu zarnu vai uz labās nieres bļodiņu.
  • Nabas brūci [jaundzimušajam] drīkst kopt tikai ar sterilu, spirtā samērcētu vati..
  • Ienāca pastīdzējis jauneklis džinsos, kedās, kreklā, kura apakšējie stūri bija sasieti modernā mezglā virs plikās nabas.
  • Dīgļa ķermeni ar placentu savieno gara aukla - nabas saite, kurā ieiet asinsvadi. Dīgļa sirds saraujoties izdzen asinis pa nabas saites artērijām uz placentu..
Stabili vārdu savienojumiNabas saite.
  • Nabas saite Orgāns, kas savieno augli ar mātes organismu.
Avoti: 5. sējums