spīde
spīde -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.parasti vsk. Darbība, process → spīdēt1. Arī spīdums1.
PiemēriBet pāri ceļam, slēpjot durkļu spīdi, Tup rīdzinieki [Rīgas pulka karavīri] visi savās vietās.
- Bet pāri ceļam, slēpjot durkļu spīdi, Tup rīdzinieki [Rīgas pulka karavīri] visi savās vietās.
2.savienojumā ar apzīmētāju Rūda, minerāls, kas sastāv no metāla savienojuma ar, piemēram, sētu.
PiemēriSvina spīde.
- Svina spīde.
- Kobalta spīde.
Avoti: 7-2. sējums