noslavēt
noslavēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Slavēt un pabeigt slavēt.
PiemēriPusdienas visi ēd gardām mutēm un nezina, kā pavāru noslavēt vien.
- Pusdienas visi ēd gardām mutēm un nezina, kā pavāru noslavēt vien.
- Uzstūķējis kājās Andreja zābakus, no visām pusēm tos nolūkojis, Mežsēts noslavē: «Neko neteiksi, ādas stulmeņi.»
2.Savienojumā «nevarēt noslavēt»: nevarēt beigt slavēt.
PiemēriVecāmāte nevarēja vien Aigaru noslavēt par gudro galviņu, ka tik mazs puika prot pielikt tik sarežģītu slēdzeni..
- Vecāmāte nevarēja vien Aigaru noslavēt par gudro galviņu, ka tik mazs puika prot pielikt tik sarežģītu slēdzeni..
Avoti: 5. sējums