Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
monolitēt
monolitēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Veidot (ko) masīvu, no viena liela gabala.
PiemēriMonolitēt dzelzsbetona konstrukcijas.
Avoti: 5. sējums