valstīt
valstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt velt uz vienu un otru pusi.
PiemēriValstīt akmeni.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, viļņiem).
PiemēriVēji dzenā un valsta balti pelēkas mākoņu kaudzes..
Avoti: 8. sējums