artava
artava -as, s.
ārtava -as, s.
1.Naudas vienība (galvenokārt Livonijā).
1.1.pārn. Samērā neliels naudas ziedojums (parasti baznīcai).
Piemēri«Mēs esam pestīšanas armijas kareivji... Mūsu mērķis - pabarot izsalkušos. Ziedojiet savu artavu karotei zupas.»
- «Mēs esam pestīšanas armijas kareivji... Mūsu mērķis - pabarot izsalkušos. Ziedojiet savu artavu karotei zupas.»
- Līze pasniedza mācītājam piecdesmit rubļus. «Paldies par artavu baznīcas uzturēšanai!» Robergs naudu iebāza kabatā.
- Tika izsludināta ziedojumu vākšana,.. pat trūcīgākais strādnieks atlicināja pa artavai no savas niecīgās peļņas.
2.parasti savienojumā ar «savs». Ieguldījums, devums.
PiemēriAr sarkanā kaklauta elpu cīņā pret fašistiem devās mazais partizāns pionieris Volodja Dubiņins un deva savu artavu lielajā kaujā par uzvaru.
- Ar sarkanā kaklauta elpu cīņā pret fašistiem devās mazais partizāns pionieris Volodja Dubiņins un deva savu artavu lielajā kaujā par uzvaru.
- Savu artavu mūsu periodikas feļetona un satīriskās dzejas attīstībā ieguldījis arī [laikraksts] «Latviešu Strēlnieks».
- Heliobioloģijas attīstībā savu artavu devuši arī mūsu republikas astronomi un medicīnas darbinieki.
Avoti: 1. sējums