harmonija
harmonija -as, s.
1.Saskaņa, samērīgums.
PiemēriKrāsu harmonija.
2.mūz. Vairāku skaņu likumsakarīgs apvienojums akordu kopskaņās un to likumsakarīgi saistītas secības.
PiemēriArī mūzikai ir sava zināma valoda, kas izpaužas ar dažādu mūzikas izteiksmes līdzekļu - melodijas, harmonijas, ritma, tempa, skaņkārtas, dinamikas un citu palīdzību.
2.1.Mācība par akordiem, to struktūru, attiecībām, secību.
PiemēriMācīties harmoniju.
Avoti: 3. sējums