nokraukšķēt
nokraukšķēt parasti 3. pers., -kraukšķ, pag. -kraukšķēja
nokraukšēt parasti 3. pers., -krauks, pag. -kraukšēja; intrans.; retāk
Īsu brīdi, vienu reizi kraukšķēt.
PiemēriPārkoda riekstu, ka nokraukšēja vien.
- Pārkoda riekstu, ka nokraukšēja vien.
- Nokraukšķēja atslēga, un atvērās durvis.
- ..zem mana papēža asi nokraukšķ olis,.
Avoti: 5. sējums