Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nodunēt
nodunēt parasti 3. pers., -dun, pag. -dunēja; intrans.
1.Īsu brīdi, vienu reizi dunēt.
PiemēriUz kāpnēm nodun soļi.
2.Dunot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
PiemēriGarām nodun vilciens.
Avoti: 5. sējums