līdzgaitnieks
līdzgaitnieks -a, v.
līdzgaitniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Viens no diviem vai vairākiem cilvēkiem, kas darbojas kopā, vienlaikus kādā pasākumā un ir tuvi pēc uzskatiem.
PiemēriOškalns bija cieši apņēmies atgriezties Latvijā un organizēt tur partizānu kustību. Viņš meklēja sev līdzgaitniekus..
- Oškalns bija cieši apņēmies atgriezties Latvijā un organizēt tur partizānu kustību. Viņš meklēja sev līdzgaitniekus..
- ..dzīves biedriem jābūt arī cīņu un domu biedriem, īstiem līdzgaitniekiem.
- Viņš [Bēthovens] bija gara līdzgaitnieks vācu apgaismības perioda lielajiem domātājiem..
- pārn. Ik dienu jāizmeklē 30 un pat vairāk pacientu, galvenokārt suņi un kaķi, cilvēka sensenie līdzgaitnieki.
1.1.pārn. Tas, kas ir ilgāku laiku ciešā saistībā ar kādu cilvēku.
PiemēriMirdza Šmithene ceļu uz šo lomu sāka kopā ar savu uzticamāko līdzgaitnieku - vienkāršību.
- Mirdza Šmithene ceļu uz šo lomu sāka kopā ar savu uzticamāko līdzgaitnieku - vienkāršību.
- Humors Artūra Filipsona skatuves darbā bija vienmēr ciešs līdzgaitnieks.
- Mūzika ienāca jaunā strādnieka dzīvē, kļuva par viņa pastāvīgo līdzgaitnieci.
Avoti: 4. sējums