līdzgaitnieks
līdzgaitnieks -a, v.
līdzgaitniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Viens no diviem vai vairākiem cilvēkiem, kas darbojas kopā, vienlaikus kādā pasākumā un ir tuvi pēc uzskatiem.
PiemēriOškalns bija cieši apņēmies atgriezties Latvijā un organizēt tur partizānu kustību. Viņš meklēja sev līdzgaitniekus..
1.1.pārn. Tas, kas ir ilgāku laiku ciešā saistībā ar kādu cilvēku.
PiemēriMirdza Šmithene ceļu uz šo lomu sāka kopā ar savu uzticamāko līdzgaitnieku - vienkāršību.
Avoti: 4. sējums