līdziemītnieks
līdziemītnieks -a, v.
līdziemītniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Viens no diviem vai vairākiem (parasti mājas, dzīvokļa) vienlaicīgiem iemītniekiem.
Piemēri..viņš nodzīvo dienām, pat nedēļām, ar saviem līdziemītniekiem vārdu nepārmijis.
Avoti: 4. sējums