līdzināt
līdzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, ka (kas) kļūst gluds, līdzens, vienādā biezumā.
PiemēriLīdzināt asfaltu.
1.1.Izveidot gludu, līdzenu, panākt, ka izveidojas gluds, līdzens.
PiemēriLīdzināt dīvāna pārklāju.
Stabili vārdu savienojumiLīdzināt ceļu.
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka zūd (nelīdzenums, kroka u. tml.).
PiemēriLīdzināt krunkas kleitā.
1.3.Griežot panākt, ka (kas, piemēram, mati) kļūst vienāds, līdzens.
Piemēri«Niķa, piekop istabu,» nokomandēja Asja, kurai Tekla vēl arvien līdzināja pakausi.
1.4.Panākt, ka (cilvēki, dzīvnieki, augi, priekšmeti) veido, parasti taisnu, rindu, virkni.
PiemēriLīdzināt ierindu.
2.Pielīdzināt (kam), salīdzināt (ar ko).
PiemēriVai visi šīs mājas iedzīvotāji nebija līdzināmi seklumā uzskrējušiem kuģiem, kas te bez palīdzības lēnām izirst, sadrūp?
2.1.Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt. Padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
PiemēriTe bijāmi [bijām] naidinieki, Lieli, lepni, šādi tādi, Kapsētā līdzināti - Visiem smilšu velēniņa.
3.Atmaksāt, atdot ko līdzvērtīgu. Atlīdzināt (piemēram, parādu, zaudējumu).
PiemēriSirds tik pilna vainas, Un nav tas parāds līdzināts..
3.1.intrans.
PiemēriTolaik Tiltiene.. iemitinājās tai pašā mazajā kambarītī, kur arī šodien sēdēja, saimniekam par viņu ar darbiem līdzinādama.
Avoti: 4. sējums