līdzjūtīgs
līdzjūtīgs -ais; s. -a, -ā
līdzjūtīgi apst.
līdzjutīgs -ais; s. -a, -ā; retāk
līdzjutīgi apst.
1.Tāds, kam citu bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību.
PiemēriLīdzjūtīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriLīdzjūtīgs skatiens.
Avoti: 4. sējums