puskoka
puskoka ģen., nelok.; niev.
Savienojumā «puskoka lēcējs»: cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoklēcējs.
Piemēri«Kurš gan nezina, ka Bāliņš nav vis gara milzis, bet pundurgailītis un puskoka lēcējs.»
Avoti: 6-2. sējums