stakle
stakle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem). Divžuburains zars, stumbrs.
Piemēri«Vālodze,» saka Andrieviņš. «Tā jau allaž savu pērkli iekarina ozola vai bērza zaru staklē.»
- «Vālodze,» saka Andrieviņš. «Tā jau allaž savu pērkli iekarina ozola vai bērza zaru staklē.»
- Bērza staklē ietupusies.
1.1.Priekšmets, kas izveidots (parasti no koka) ar šāda veida starpu, žuburu. Divžuburains miets.
PiemēriAgrāki [agrāk] visi aruši ar paegļu stakli.
- Agrāki [agrāk] visi aruši ar paegļu stakli.
- ..stakles lika par stutēm zem ābelēm..
- ..Krišiņš.. izgriež kārklu cerā stipras stakles un šķērskoku katlu uzkāršanai virs ugunskura..
2.novec. Mietveida, stabveida balsts.
PiemēriGultu [vedot] nolika pār ratiem, tēvs iesēdās tajā - lai dēlīši nekrīt laukā un stāv stingri, ka stakles nemetas pie riteņiem.
- Gultu [vedot] nolika pār ratiem, tēvs iesēdās tajā - lai dēlīši nekrīt laukā un stāv stingri, ka stakles nemetas pie riteņiem.
3.novec. Kājstarpa. Bikšu staru savienojuma vieta.
PiemēriOļeņka pieglaužas mātes augšstilbam, apķeras tā, ka Ilgas kleita piekļaujas gurnam cieši, cieši un ievelkas staklē.
- Oļeņka pieglaužas mātes augšstilbam, apķeras tā, ka Ilgas kleita piekļaujas gurnam cieši, cieši un ievelkas staklē.
- Biksītēm [zīdainim] staklē nav šuves, tāpēc tās ir ērtas, neplīst un neierobežo kāju kustības.
4.novec. Ceļa sazarojums vai krustojums.
PiemēriCeļa staklē bijusi viena liepa.
- Ceļa staklē bijusi viena liepa.
Avoti: 7-2. sējums