stājtēlniecība
stājtēlniecība -as, s.; parasti vsk.
Tēlniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar arhitektūras veidojumiem. Stājskulptūra (1).
PiemēriBrīnišķīga noskaņa atklājas meistara stājtēlniecības darbos. Tā «Peldētāja» slīpētā granītā līdzi rit viļņu dejām, kas līgani ceļas un saplok.
Avoti: 7-2. sējums