norēkties
norēkties -rēcos, -rēcies, -rēcas, pag. -rēcos; refl.
1.parasti 3. pers. Īsu brīdi, vienu reizi rēkt (par dzīvniekiem). Norēkt (1).
PiemēriLācis norēcies.
2.sar. Skaļā, skarbā balsī nosmieties, arī nokliegties.
PiemēriDrusts norēcās labpatikā - tas laikam bij smiekls.
3.sar. Skaļā, skarbā balsī noteikt, pateikt. Norēkt (3).
Piemēri«Bet tu,» viņš norēcās tieši sejā neliela auguma šoferim. «No tavas vāvuļošanas nelāgi metas.»
4.parasti 3. pers. Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
PiemēriMotors norēcās.
Avoti: 5. sējums