uzgriezties
uzgriezties [uzgriẽzties] -griežos, -griezies, -griežas, pag. -griezos; reti
1.Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriGar stacijas galu uzgriežos uz ceļa un lēnām soļoju projām.
1.1.Par transportlīdzekļiem.
PiemēriDivdesmit astotā maršruta autobuss.. uzgriežas uz Pleskavas šosejas..
1.2.Savienoties ar cita virziena ceļu, taku (par ceļu, taku).
Piemēri..mazā taciņa uzgriežas uz lielceļa.
2.parasti 3. pers. Refl. → uzgriezt [1] (3). Tikt uzgrieztam.
PiemēriMuižas kalps Kazimirs vadīja [zirgu] Ansi ar piejūgto atsperecēšu - ik pa brīdim uzgriezās kāds kartupelis un tūdaļ pārceļoja uz mūsu groziņiem.
Avoti: 8. sējums