vēsmot
vēsmot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Izplatīties kādā vidē, parasti vienlaikus ar lēnu gaisa plūsmu, lēnu vēju (parasti par smaržu). Būt lēnam (par vēju).
PiemēriUn no oļu apskautām dobēm vēsmo naktsvijoļu smarža.
- Un no oļu apskautām dobēm vēsmo naktsvijoļu smarža.
- Pasaulē vēsmoja briestošo ceriņu pumpuru rūgtenā dvesma.
- Durvis pēc ārsta aiziešanas palikušas neaizdarītas, pa tām vēsmo rasainā dārza valgums un smaržas.
- ..ziemas naktī, kad viss dzīvais ir pierimis un sastindzis kluss, kad ne vēsmiņa nevēsmo,.. Dāvis Tīrums piemin Latviju.
- pārn. Vēl nejūt plaukstošo liepu un bērzu reibinošās smaržas, bet gaisā vēsmo tāds spirgtums un vieglums, ka gluži instinktīvi sāk nojaust dzīvības tuvumu.
1.1.Smaržot.
Piemēri..gaiss vēsmoja pēc svaiguma un jūras aļģēm..
- ..gaiss vēsmoja pēc svaiguma un jūras aļģēm..
2.Būt, parasti vāji, uztveramam (piemēram, par parādību, norisi).
Avoti: 8. sējums