sagūstīt
sagūstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Pakļaut (pretinieka karavīru, karaspēka vienību) valsts varas noteiktai nebrīvei, atņemot militāras darbības iespēju.
PiemēriSagūstīt pretinieka bataljonu.
2.Noķert, notvert (kādu, kas bēg, vairās).
Piemēri..ejot rotaļās ar aizsietām acīm, viņa dažreiz maldījās nezin cik ilgi, kamēr sagūstīja spēles biedru, kas bēguļoja no ķērāja..
2.1.Noķert, notvert (parasti savvaļas, dzīvnieku).
PiemēriGribēdams kādu [irbi] noķert,.. viņš uztaisīja.. slazdu. Tomēr uzmanīgo un tramīgo putnu neizdevās sagūstīt.
2.2.pārn. Pakļaut savai ietekmei, varai. Arī savaldzināt.
PiemēriValdonīgās.. saimnieces Antonijas.. kārdinājuma sagūstītais kalpa puisis [lugas iestudējumā] gribot negribot bija morāli degradēts.
Avoti: 7-1. sējums