zuzēt
zuzēt parasti 3. pers., zuz, pag. zuzēja; intrans.
1.Radīt klusas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
PiemēriĀbele šogad ziediem kā nobērta, pumpuri vēl tumšsarkani, bet.. bites jau zuzēdamas un meklēdamās laidelējās apkārt.
2.Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm). Atskanēt šādām skaņām.
Piemēri..nezinātājam varēja likties, ka Andreja brālis patiešām priecājas par šo kluso mežmalas stūri, ap kuru zuzēja sakaltis grīslis..
2.1.Klusi, vienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentu, parasti par tā stīgām).
PiemēriVisas dvēseles stīgas.. viņā bija atmodušās un klusi zuzēja kā vējš niedrājos vasaras dienvidū.
2.2.Par skaņu, balsi.
PiemēriSavādas, nedzirdētas skaņas zuzēja ausīs... Vējš trina gar aso žogu sīku bērziņu, un stieples skanēja.
Avoti: 8. sējums