Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zust
zust zūdu, zūdi, zūd, pag. zudu; intrans.
1.Būt tādam, kas pārvietojas, tiek pārvietots tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts.
PiemēriLai cik viņa bakstījās pa sienām un grīdas caurumiem, spožais akmentiņš bija zudis un pazudis.
  • Lai cik viņa bakstījās pa sienām un grīdas caurumiem, spožais akmentiņš bija zudis un pazudis.
1.1.Būt nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
PiemēriNakts vētrā desmit laivu zudušas. Ir ciemos klusums, baigāks vēl par nāvi.
  • Nakts vētrā desmit laivu zudušas. Ir ciemos klusums, baigāks vēl par nāvi.
1.2.Palikt bez (kā), tikt zaudētam (1).
Piemēri«Tā tu nesaki! Tiem, kuri pārāk atklāti izsaka savu patiesību, zūd draugi. Bez draugiem grūti dzīvot!» noklabināja Dzenis.
  • «Tā tu nesaki! Tiem, kuri pārāk atklāti izsaka savu patiesību, zūd draugi. Bez draugiem grūti dzīvot!» noklabināja Dzenis.
  • Mums zudīs mājas, manta, viss, kas mums pieder.
1.3.Attālinoties, dodoties (kur, kur iekšā), kļūt nesaskatāmam.
PiemēriSaulvedis: Iesim ārā. Dosimies projām un zudīsim Zemgales līdzenumā!
  • Saulvedis: Iesim ārā. Dosimies projām un zudīsim Zemgales līdzenumā!
  • Man vajag draugu, vajag ienaidnieku Un pūļa murdoša, kur varu zust Un iejaukties kā graudiņš siekā Starp citiem graudiem.
1.4.Tiekot aizsegtam, piemēram, miglā, tumsā, arī šķietami virzoties, attālinoties, kļūt nesaskatāmam.
PiemēriVisas pēdas bija aizputinātas, visi ceļi zuduši skatam.
  • Visas pēdas bija aizputinātas, visi ceļi zuduši skatam.
  • Miglā zūd sejas un stāvi, Noraso vēlīns zieds..
  • Vējš debesīs trieca saraustītas mākoņu skrandas, saule te parādījās, te zuda.
2.Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
PiemēriŠodien, Kungs, mēs Tevi lūdzam: neļauj latvjiem mirt un zust, Liec mums vienmēr Tavu sauli brīviem pāri galvām just!
  • Šodien, Kungs, mēs Tevi lūdzam: neļauj latvjiem mirt un zust, Liec mums vienmēr Tavu sauli brīviem pāri galvām just!
2.1.Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
PiemēriKultūrai, kas radīta mazas tautas valodā, tās valoda.. ir vispirms cietoksnis - zudīs valoda, zudīs kultūra..
  • Kultūrai, kas radīta mazas tautas valodā, tās valoda.. ir vispirms cietoksnis - zudīs valoda, zudīs kultūra..
  • Gētes laikmets bija vēstuļu laikmets, un to saprotam, atcerēdamies, ka tā laika ideāls bija skaistā dvēsele.. Mūsu utilitārā un nepoētiskā laikmetā diemžēl vēstuļu kults zūd.
  • Tie smagi pieviļas, kas tic, ka patiesība zūd: Kā dziļi zemē iesēts grauds tā snauž, bet nesatrūd.
  • No aizmirstības tas [laiks] paglābj tikai to, kam ir pastāvīga, nezūdoša vērtība.
3.Būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku).
PiemēriZūdošā dienas gaisma vairs nespēj iespīdēt visos kaktos..
  • Zūdošā dienas gaisma vairs nespēj iespīdēt visos kaktos..
  • Migla sāk zust, un saule sedzas ap mums..
  • ..Zūd vasara, mīļā, labā, Un vēji virpuļot sāk.
3.1.Gaistot, kliedējoties kļūt nesajūtamam (par smaržu), nesadzirdamam (par skaņu).
PiemēriSievas sauciens izskan un zūd kā sirēna biezā miglā.
  • Sievas sauciens izskan un zūd kā sirēna biezā miglā.
3.2.Mazināties, beigt pastāvēt (par iepriekšējo izskatu, kvalitāti, piemēram, dabā).
Piemēri..lapu košais dzīvīgais zaļums reiz zūd, kad tam pieskaras rudens..
  • ..lapu košais dzīvīgais zaļums reiz zūd, kad tam pieskaras rudens..
3.3.Mazināties (piemēram, par kādas vielas daudzumu).
PiemēriUzglabāšanās laikā [dārzeņiem] sadalās un daļēji zūd vitamīni, noārdās arī olbaltumvielas..
  • Uzglabāšanās laikā [dārzeņiem] sadalās un daļēji zūd vitamīni, noārdās arī olbaltumvielas..
4.Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
PiemēriDusmas zūd.
  • Dusmas zūd.
  • Sāpes zūd.
  • Dzirde zūd.
  • ..tiklīdz [jauneklis] sāka runāt, mulsums zuda.
  • Ja ēdienu trauki oda pēc netīra dvieļa,.. Elitas ēstgriba momentāni zuda. Par varu piespiesta ēst, viņa sāka vemt.
4.1.Par personības, psihes īpašību, tās izpausmi.
PiemēriZūd skaudība.
  • Zūd skaudība.
  • Bērbidžs: Tava asprātība ir zudusi, tavs labais garastāvoklis pagalam.
  • Pat padzīti no savas dzimtās vietas, zemgaļi neļāva zust apņēmībai, neļāva noslāpt cerībai reiz atmaksāt par visu, uzvarēt.
  • Līdz ar pašapziņas zušanu zuda dvēseles spēks. Viņš kļuva kūtrs, bikls un kaunīgs.
4.2.Pakāpeniski beigt pastāvēt apziņā (kā kam esošam, arī iespējamam, piemēram, par cerībām).
PiemēriJūnija beigas.. aizvilnīja ar kūpošiem lietus padebešiem. Zuda cerības uz labu siena laiku..
  • Jūnija beigas.. aizvilnīja ar kūpošiem lietus padebešiem. Zuda cerības uz labu siena laiku..
  • Privātīpašums ir obligāts - ja tā nav, tad zūd jēga strādāt.
Avoti: 8. sējums