Paplašinātā meklēšana
Meklējam zust.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (161):
- izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem). Arī izzust.
- Pazust kokos Ātri, veikli nozust.
- Pazust kokos vlenk Ātri, veikli nozust.
- apsīkt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.). Zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
- aizmiglot Attālināties, izzust (par miglu).
- mirt Beigt eksistēt, pakāpeniski zust (par parādībām sabiedrībā, dabā).
- lūzt Beigt eksistēt, zust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
- jukt Beigties, zust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
- dzist Beigties, zust.
- aizblandīties Blandoties aizklīst. Nozust.
- glabāties Būt ierakstītam, pierakstītam, lai nepazustu, neaizmirstos.
- glabāt Būt tādam, kas joprojām ietver (ko) sevī, neļauj izzust.
- jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- jukt Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām.
- pačākstēt Daļēji izzust, iznīkt, izbeigties.
- Sadegt (arī pārvērsties) pelnos Degot aiziet bojā. Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
- aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust. _imperf._ Dzenāt prom. Dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
- izdzīt Dzīšanas procesā izzust (par slimības radītu audu bojājumu, par slimību, kas rada audu bojājumu).
- pavadīt Ilgāku laiku neizzust, saglabāties apziņā (par psihisku stāvokli).
- salūzt Izbeigt eksistēt, izzust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
- pazust Izbeigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Izzust (3).
- izjukt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
- izputēt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem). Kļūt nelaimīgam, neveiksmīgam (par mūžu).
- izkvēlot Izbeigties, izzust (par spēcīgām jūtām, stingru pārliecību u. tml.).
- izplēnēt Izbeigties, izzust (parasti par psihiskām norisēm, to izpausmi).
- sairt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli, uzskatiem).
- izputēt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli). Nerealizēties (par cerībām, plāniem u. tml.).
- aizgrimt Izbeigties, izzust, aiziet pagātnē (par laikmetiem, sabiedriskām parādībām u. tml.).
- pajukt Izbeigties, izzust, arī pavājināties (par attiecībām starp cilvēkiem).
- Pārvērsties (arī sadegt) pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
- Sadegt (arī pārvērsties) pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
- izsaust Izgarot, izzust (par mitrumu, ūdeni).
- gaist Izkliedēties, izzust apkārtējā vidē (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.).
- izjukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- nojukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust parastajai, pareizajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- pagaist Izklīst, izzust (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.). Izgaist (1).
- izgaist Izklīst, izzust (par miglu, putekļiem u. tml.).
- izgludināties Izlīdzināties, izzust, tikt izlīdzinātam (par rievām, grumbām u. tml.).
- nozust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā). Izzust (2).
- atkāpties Izzust (par jūtām, domām, sajūtām).
- izkūpēt Izzust (par psihisku stāvokli).
- izkust Izzust (par psihisku. stāvokli, tā izpausmi).
- izgarot Izzust (par smaržu).
- izklīst Izzust (parasti par negatīvu psihisku stāvokli).
- iziet Izzust (parasti par smaku, smaržu).
- izmīlēt Izzust mīlas jūtām (pret kādu). Pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas).
- nojukt Izzust parastajai, pareizajai kārtībai starp (kā) daļām.
- izkust Izzust skatienam (piemēram, tumsā, miglā).
- pagaist Izzust, izbeigties (par jūtām, sajūtām, domām u. tml.). Izgaist (2).
- Aiziet nebūtībā Izzust, izbeigties.
- Aiziet nebūtībā Izzust, izbeigties.
- izkūpēt Izzust, izgaist (par miglu, mākoņiem u. tml.).
- izgaist Izzust, izgarot (par smaržu).
- pazust Izzust, izmirt (par dzīvnieku sugu, dzimtu u. tml.).
- izčākstēt Izzust, iznīkt, arī izbeigties.
- izgaist Izzust, kļūt nesaskatāmam (par parādībām dabā).
- pagaist Izzust, kļūt nesaskatāmam (par parādībām dabā).
- nodzist Izzust, pār stāt izpausties (piemēram, sejā, acīs).
- sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem).
- izdzist Izzust, pārstāt būt (atmiņā, apziņā).
- izgaist Izzust, pārstāt eksistēt (par dažādām parādībām).
- pagaist Izzust, pārstāt eksistēt (par dažādām parādībām). Izgaist (3).
- izdzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs, piemēram, par smaidu).
- nobālēt Izzust, samazināties (piemēram, par slavu).
- apsīkt Izzust, samazināties, kļūt seklam (par ūdeni).
- izbālēt Kļūt arvien mazāk jūtamam, pamanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām). Izbalēt (2). Izzust.
- izbalēt Kļūt arvien mazāk jūtamam, samanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām). Izbālēt (2). Izzust.
- noplakt Kļūt klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām).
- atkrist Kļūt liekam, nevajadzīgam. Arī izzust.
- nodzist Kļūt ļoti blāvam (par krāsām), kļūt ļoti neskaidram, nesalasāmam, izzust (par rakstu). Arī izdzist (2).
- izsīkt Kļūt ļoti seklam vai pilnīgi izzust (par upi, ezeru u. tml.).
- izslābt Kļūt mazākam, arī izzust (piemēram, par satūkumu, augoni). Samazināties vai izzust satūkumam vai augonim (ķermeņa daļā).
- nogrimt Kļūt neaktuālam, tikt aizmirstam, izzust (par parādībām sabiedrībā).
- izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust. Izzust, tikt iznīcinātam (piemēram, par jūtām).
- paputēt Kļūt nenoturīgākam, daļēji izzust (piemēram, par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- paputēt Kļūt nenoturīgākam, vājākam, daļēji izzust (par attiecībām starp cilvēkiem). Kļūt mazāk laimīgam, veiksmīgam (par mūžu).
- izgaist Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
- pagaist Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
- nogrimt Kļūt nesaskatāmam, pazust aiz apvāršņa (par to, no kā kāds attālinās).
- aizmigloties Kļūt neskaidram, zust (par apziņu, domām).
- nojukt Kļūt pilnīgi nesakarīgam, neskaidram, arī izzust (piemēram, par psihiskām norisēm).
- saplakt Kļūt, parasti ievērojami, klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām).
- aizkūpēt Kūpot attālināties, izzust.
- izkūpēt Kūpot izzust, izgaist (par dūmiem, tvaiku u. tml.).
- atkust Kūstot pazust (no kādas virsmas) - par ledu, sniegu. Nokust.
- izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.).
- atdzist Mazināties, izzust sakarsumam (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni).
- aptumšoties Mazināties, zust (par prieku, laimi u. tml.).
- sīkt Mazināties, zust (piemēram, par spēku).
- Aiziet latatā Nebūt (vairs). Pazust.
- nozust Nebūt nekur atrodamam, neatrasties vietā, kur meklē, arī kur bija atradies (par priekšmetiem). Pazust (1).
- palikt Nezust, saglabāties (piemēram, par domu, attieksmi).
- noziedēt Nozust (par cilvēkiem).
- nosvīst Nozust (par cilvēku).
- noiet Nozust (par veidojumiem uz ādas, iedegumu). Izbeigties (par ādas slimībām).
- izbūt Paiet, izzust.
- izslīdēt Pakāpeniski izsīkt, izzust (piemēram, par vērtībām, jūtām).
- iznīkt Pakāpeniski izzust, pārstāt eksistēt (parasti par parādībām sabiedrība).
- atmirt Pakāpeniski izzust, zaudēt nozīmi (parasti par parādībām sabiedrībā).
- nirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, virzoties no tumsas vai kā aizsegā). Pakāpeniski kļūt neredzamam (piemēram, nokļūstot tumsā vai kā aizsegā). Atkārtoti parādīties un pazust skatienam.
- rietēt Pakāpeniski zust, pārstāt eksistēt, pastāvēt.
- izsāpēt Pamazām izzust (par bēdām, sāpēm u. tml.).
- izplēnēt Pamazām izzust (piemēram, par miglu, dūmiem u. tml.).
- izdzist Pamazām izzust, kļūt nesaskatāmam (piemēram, par pēdām).
- nonīkt Pamazām izzust, vairs neizraisīties, nepastāvēt (par jūtām, spējām u. tml.).
- klīst Pamazām zust (parasti par negatīvu psihisku stāvokli).
- dzēst Panākt (parasti, berzējot ar dzēšamgumiju), ka zūd (uzrakstītais, uztrieptais). Panākt (parasti, berzējot ar dzēšamgumiju), lai (no papīra) zustu uzrakstītais, uztrieptais.
- nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) nozust no (kā) virsmas, ārpuses.
- nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka nozust (kā) virsma, ārpuse.
- atrofēties Panīkt, notrulināties, arī zust (par psihiskām īpašībām, spējām).
- nozust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Izzust (3).
- izlīt Pārvēršoties lietū, samazināties, izzust (par mākoņiem).
- (Kā) zemē ielīst Paslēpties, pazust.
- (Kā) zemē ielīst Paslēpties, pazust.
- atdzist Pavājināties, arī izzust (par jūtām).
- atplakt Pavājināties, izzust (par jūtām).
- aizzust Pazust (aiz kā).
- paputēt Pazust (parasti par priekšmetu).
- Aiziet garu ceļu Pazust (piemēram, par aizmirstu vai aizdotu priekšmetu).
- izgaist Pazust tā, ka nav atrodams (parasti par cilvēku).
- Pazust bez miņas Pazust tā, ka nekas vairs nav zināms.
- Pazust bez pēdām (arī bez miņas) Pazust tā, ka nekas vairs nav zināms.
- pagaist Pazust, nebūt vairs sastopamam, arī vairs neeksistēt (parasti par cilvēku).
- izputēt Pazust, nozust (parasti par cilvēku).
- aiziet Pazust, pāriet (par parādībām, kas saistītas ar atsevišķa indivīda dzīvi, ar viņa pārdzīvojumiem).
- aizklīst Pazust.
- iekrist Pazust.
- izčibēt Pazust.
- pačibēt Pazust.
- Iegrimt (biežāk iekrist) kā ūdenī (retāk kā dzelmē) pareti Pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
- Iekrist kā akā (arī ūdenī, ugunī, zemē) Pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
- Iekrist kā ūdenī (arī kā akā, ugunī, zemē), arī pazust kā ūdenī (arī kā mārkā), retāk iegrimt kā ūdenī (retāk kā dzelmē) Pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
- Iekrist kā ugunī (arī kā ūdenī, akā, zemē) Pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
- Iekrist kā zemē (arī kā akā, ūdenī, ugunī) Pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
- Pazust kā mārkā Pēkšņi pazust.
- Pazust kā ūdenī (arī kā mārkā) Pēkšņi pazust.
- zudums Rezultāts → zust (1).
- zudums Rezultāts → zust (2).
- zudums Rezultāts → zust (3).
- zudums Rezultāts → zust (4).
- sajukt Sadalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu). Izzust, parasti pilnīgi, parastajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- izjukt Sadalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopu), izzust kārtībai starp (priekšmetu kopas) daļām.
- pajukt Sadalīties sastāvdaļās, parasti daļēji (par priekšmetu kopumu), izzust kārtībai, parasti daļēji, starp (priekšmetu kopas) daļām.
- paklīst Sadaloties izzust (par miglu, mākoņiem u. tml.). Izklīst (4).
- izklīst Sadaloties izzust (parasti par mākoņiem, miglu).
- izdzīvot Saglabāties, neizzust (piemēram, par tradīciju).
- stāvēt Saglabāties, nepārvērsties, neizzust (par parādībām dabā).
- aizplūst Samazināties, izzust (parasti par sajūtām, jūtām).
- zudība Savienojumos «iet zudībā», «aiziet zudībā»: tikt pazaudētam, zust. Arī tikt izpostītam, iznīcinātam (par materiālām un garīgām vērtībām).
- Nedalāma vārdkopa Stabila vārdkopa, ko nav iespējams sadalīt sastāvdaļās tā, ka nezustu vārdkopas nozīme.
- Nedalāma vārdkopa Stabila vārdkopa, ko nav iespējams sadalīt sastāvdaļās tā, ka nezustu vārdkopas nozīme.
- aiztraukt Strauji izzust, arī nomainīties (par domām).
- grūt Strauji pasliktināties, zust (par kādu stāvokli).
- Bez pēdām Tā, ka nav atrodams (pazust, aizbēgt u. tml.).
- paklīst Tikt noliktam pavirši, tā, ka nevar atrast. Pazust.
- nojukt Tikt pazaudētam, arī izzust kādos apstākļos (par pēdām).
- Iet zudumā Tikt pazaudētam, zust. Arī tikt izpostītam, iznīcinātam.
- (Aiz)iet zudumā Tikt pazaudētam, zust. Arī tikt izpostītam, iznīcinātam.
- tumst Vājināties, arī zust (par psihisku stāvokli). Zaudēt spēju atspoguļot ārējo pasauli (piemēram, par prātu, apziņu).
- satumst Vājināties, parasti ievērojami, arī izzust (par psihisku stāvokli). Zaudēt, parasti ievērojami, spēju atspoguļot ārējo pasauli (piemēram, par prātu, apziņu).
- aizvizēt Vizot attālināties, izzust (par gaismu, par ko spožu, gaišu).
zust citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV