nožāvēt
nožāvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka nozust (kā) virsma, ārpuse.
PiemēriNožāvēt rokas pie krāsns.
- Nožāvēt rokas pie krāsns.
- Saule nožāvē slapjās ielas.
- Gaļas mašīna, naži, trauki pēc darba rūpīgi jānomazgā, pēc tam jānoplaucē ar verdošu ūdeni un jānožāvē.
- Cik labi lielam vējam būt - Tāds nožāvē ik vaigu..
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) nozust no (kā) virsmas, ārpuses.
PiemēriNožāvēt sviedrus no pieres.
- Nožāvēt sviedrus no pieres.
- Nožāvēt asaras no vaigiem.
- Uz viņas brūnās muguras saule ūdens pilienus jau bija nožāvējusi..
2.Žāvējot (parasti dūmos), panākt, ka (produkts) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izžāvēt (2).
PiemēriNožāvēt desas.
- Nožāvēt desas.
- Vectēvs senāk sev gaļu sasālīja baļļā un nožāvēja visai ziemai..
- Ēdamais kā jau uz laukiem vasarā: pašu cepta lauku maize.., arī labi nožāvēts cauraudzis muguras gabaliņš, sagriezts šķēlītēs..
Avoti: 5. sējums